Būvniecības nozarē patlaban vērojams ļoti straujš kritums, tādēļ valdībai būtu jāveicina valsts un pašvaldību pasūtījumu apjoma pieaugums.

Šādu viedokli intervijā “Rietumu radio” pauda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks (Liepājas partija), uzsverot, ka viņš neizprot valdības rīcību, bremzējot pašvaldību iespējas aizņemties naudu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.

“Man nav saprotami argumenti, kā tas var notikt,” sacīja Sesks. “Kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, vēl nekad neesmu novērojis, ka tā [Eiropas fondu apguve] mākslīgi tiek bremzēta.”

Sesks norāda, ka, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gadā būvniecības nozares apjoms pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, taču šogad vērojams ļoti straujš kritums, un patlaban būvniecības īpatsvars nedaudz pārsniedz 4%.

“Arī tuvākajos gados banku analītiķi neprognozē būvniecības sektora pieaugumu, un tas draud ar nopietnām problēmām,” sacīja Sesks. “Īpaši mani uztrauc, ka varētu būt gaidāms darbinieku skaita samazinājums.”

Viņaprāt, šādā situācijā būtu nepieciešami valsts pasūtījumi.

2021. un 2022. gadā varētu atsākties jauno Eiropas Savienības struktūrfondu pieplūdums, bet, lai “iekritiens” nebūtu tik smags un cilvēki atkal nezaudētu darbu, un būvnieki neaizbrauktu uz ārzemēm, nepieciešami valsts pasūtījumi, sacīja Sesks.

Viņš norādīja, ka vairākās pašvaldībās, tostarp Liepājā, vajadzīgi jauni bērnudārzi. Vienlaikus, lai varētu būvēt vai pārbūvēt bērnudārzus, nepieciešami kredītresursi.

“Ja pašvaldības tiek bremzētas kredītresursu piesaistē, būvniecības sektors pilnīgi noteikti neattīstīsies, un šis ir ļoti bīstams signāls,” sacīja Sesks.