LETA. Premjers Krišjānis Kariņš (JV), veselības aprūpes jomas problēmas skaidrojot ar naudas plūsmu necaurskatāmību, mēģina novērst sabiedrības uzmanību no patiesajiem problēmu cēloņiem, uzskata Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA).

Intervijā “Rietumu radio” Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pauda viedokli, ka veselības aprūpes sistēmā viena no lielajām problēmām ir caurspīdības trūkums.

Kā aģentūru LETA informēja LLSA, asociācija iebilst pret Kariņa retoriku, kā vienu no lielajām problēmām veselības aprūpes sistēmā minot caurspīdības trūkumu, un uzskata premjera apgalvojumus par nepamatotiem. Apstākļos, kad nav izpildīti deputātu dotie solījumi un mediķi gatavojas protestiem, nav korekti pārorientēt uzmanību citā virzienā, paužot nepamatotus apgalvojumus, teikts asociācijas paziņojumā.

“Šāda veida apgalvojumi no politiķu puses ir aizvainojoši un demotivējoši gan mediķiem, gan ikvienam, kurš strādā slimnīcā. Neizpildot likumā noteikto atalgojuma pieaugumu mediķiem, politiķi izvēlas iet nekorektu ceļu, paužot nepatiesu informāciju par slimnīcu vadību,” izteicies LLSA valdes priekšsēdētājs, Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Pēc Ābola vārdiem, vairākus gadus Bērnu slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca strādājot pie uzskaites procesu pilnveidošanas, finanšu izlietojuma izsekojamības un caurspīdīguma, sadarbojoties ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu. “Caurspīdīgums līdzekļu izlietojumā slimnīcās ir lielākais, kāds jebkad ir bijis, taču dati apliecina, ka gadiem ilgi slimnīcas netiek finansētas pilnā apmērā, ignorējot to reālās izmaksas,” kritiku valdībai veltīja Ābols.

Ābols uzsvēris, ka Bērnu slimnīcā gandrīz 70% no piešķirtā finansējuma tiek izlietots darbinieku atalgojumā, kas neesot konkurētspējīgs, līdz ar to slimnīcā ir liels neaizpildīto vakanču skaits, savukārt atlikušie 30% finansējuma esot pilnībā caurspīdīgi.

Tikmēr TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka Bērnu slimnīcai sākts meklēt jaunu finansistu, jo līdzšinējā valdes locekle Ināra Bluķe oktobrī zaudējusi Veselības ministrijas uzticību.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns skaidrojis, ka Bluķe atsaukta no valdes, jo “gads netika noslēgts kā plānots – lai arī zaudējumi nebija plānoti, tie tomēr bija”. Tāpat slimnīcā esot bijušas plānošanas problēmas.

Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs gan šos pārmetumus par neplānoto zaudējumu prognozēm noraida. Slimnīca pērn straujāk palielinājusi atalgojumu savām medmāsām, lai aizpildītu vakances un nodrošinātu, ka esošās darbinieces neaiziet.

Lielajās Latvijas slimnīcās pacientu aprūpes izmaksas esot augstākas, jo tur ārstējas pacienti ar sarežģītākajām un smagākajām diagnozēm, kuru ārstniecības izdevumi, kā arī mediķu darba intensitāte esot “nesalīdzināmi lielāka nekā pacientiem ar vieglākām diagnozēm”, uzsvērts asociācijas paziņojumā.

“Kā piemēru varu minēt Helsinku bērnu slimnīcu, kur darba apjoms ir pielīdzināms Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai un viņu finansējums ir četras līdz piecas reizes lielāks nekā mums. Tartu slimnīca Igaunijā ir līdzīga Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai darbinieku skaita un padarītā darba apjoma dēļ, taču 2018.gadā tās budžets bija mazāks par pusi no Tartu slimnīcas. Vai tas nozīmētu, ka Tartu slimnīca darbojas divas reizes neefektīvāk?” retoriski vaicā LLSA vadītājs.

“Veselības aprūpei atvēlēts zemākais finansējuma īpatsvars no iekšzemes kopprodukta IKP (3,9%), tuvākajos gados to plānots vēl samazināt, toties valsts definētais ārstniecības pakalpojumu grozs, kuru valsts ir solījusies iedzīvotājiem apmaksāt, ir tikpat plašs, ja ne vēl plašāks kā ES vidēji. Turklāt visām materiālajām vērtībām – medikamentiem, medicīnas precēm, saimnieciskajiem materiāliem, gāzei, elektrībai, degvielai – cenas vairumā gadījumu nav zemākas kā ES. Viss minētais viennozīmīgi noved pie tā, ka cieš mūsu cilvēkresursi, ārstniecības pieejamība un kvalitāte,” uzskata Ābols.

“Šā brīža sistēma nozīmē, ka valsts jau savos uzstādījumos ir paredzējusi ārstniecības personu un arī procesā iesaistīto neārstniecības personu pārslodzi, izdegšanu un nepietiekamu atalgojumu, tāpat arī milzīgas rindas un kopumā zemu pieejamību uz valsts apmaksātu ārstniecību,” valdību kritizē asociācija.

Kā ziņots, Kariņš intervijā “Rietumu Radio” pauda viedokli, ka veselības aprūpes sistēmā viena no lielajām problēmām ir caurspīdības trūkums. “Ir grūti saprast, kādā veidā slimnīcās naudas plūst vai neplūst – tur ir necaurskatāma sistēma, un tas ir jāuzlabo,” sacīja Kariņš, “esmu pārliecināts, ka naudu var efektīvāk izmantot.”

Valdības vadītājs uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžetā lielākais pieaugums ir paredzēts tieši veselības aprūpei, tomēr “nepietiek ar to, ka liek naudu vien – ir arī jāsakārto”. “Tas iet roku rokā – vairāk naudas, pretī prasot arī pārkārtošanu,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka šis princips attiecināms uz visām nozarēm.

Kariņš norādīja, ka papildus nākamgad veselības aprūpei piešķirtajiem 50 miljoniem eiro vēl ir aptuveni 144 miljoni eiro, kuriem līdz šim bija Eiropas Komisijas noteikts izlietojuma ierobežojums.

Jau ziņots, ka veselības nozarei nākamā gada budžetā papildu paredzēti 50 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa tiks novirzīti ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam.

No papildu 50 miljoniem eiro 42,1 miljoni ir paredzēti ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, īpaši tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā. Tas nozīmē, ka darba samaksa palielināsies mediķiem, kas sniedz gan neatliekamo, gan plānveida stacionāro palīdzību. Tāpat darba samaksas pieaugums būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem.

4,95 miljonus eiro ministrija novirzīs ģimenes ārstiem kapitācijas maksājuma pieaugumam un praksē strādājošo māsu darba samaksas paaugstināšanai, ņemot vērā, ka ģimenes ārsti ir veselības aprūpes sistēmas pamats un liela nozīme ir savlaicīgai veselības aprūpes pieejamībai. Papildu 3,8 miljoni eiro būs novirzīti arī psihiatrijai kā vienai no Veselības ministrijas prioritārajām jomām.

4,3 miljoni eiro paredzēti inovatīvajiem medikamentiem onkoloģijā un kardioloģijā. Tāpat 3 miljoni eiro – zālēm reto slimību pacientiem.

Nākamā gada budžets un papildu finansējums Veselības ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēl jāapstiprina Saeimai.