ekonomika

Straujāku reemigrāciju kavē bērnudārzu un jaunu īres dzīvokļu trūkums

Liepāja ir vieta Kurzemē, kur atgriezies visvairāk cilvēku, turklāt ne tikai liepājnieki, bet arī no citām pilsētām reiz izbraukušie – Liepājā atgriezušies vairāk nekā 140 cilvēki, intervijā “Rietumu radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).

Vienlaikus, “viens no akūtākajiem jautājumiem Liepājā” ir nepietiekams vietu skaits bērnudārzos, atzina Ansiņš, piebilstot, ka šī problēma ir aktuāla arī patlaban Liepājā dzīvojošajiem cilvēkiem.

“Tā ir augstākā prioritāte, kas jārisina ļoti strauji,” sacīja Ansiņš.

Tāpat, pēc Ansiņa domām būtiskas problēmas vērojamas dzīvokļu tirgū: “No vienas puses, Liepājā ir liels dzīvojamais fonds, bet tajā pašā laikā ir problēmas ar īres dzīvokļiem, un tieši šis jautājums nereti attur reemigrantus no atgriešanās.”

Taču ne vietu trūkumu bērnudārzos, ne īres dzīvokļu nepietiekamību Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks neuzskata par nepārvaramu šķērsli, lai cilvēki atgrieztos.

“Ikvienas Latvijas pilsētas un novada pašvaldības mērķis ir aizbraucējus atgriezt dzimtenē,” sacīja Ansiņš. “Tās nav tikai emocijas, tas ir būtisks jautājums arī pilsētas ekonomikai – aizvien vairāk uzņēmumu mūsu pilsētā sāk darbību un mums pietrūkst profesionāļu, kas pārvaldītu gan valodas, gan zināšanas konkrētās nozarēs.”

Kā stāsta Ansiņš, Liepājas pašvaldība aktīvi uzrunā ārvalstīs dzīvojošos latviešus, aicinot agriezties Latvijā.

Par nākamo vietu pasaulē, kur tiks uzrunāti tur dzīvojošie mūsu tautieši, pētījumu rezultātā izvēlēta Nīderlande, sacīja Ansiņš.

“Pirmās valstis, kurās uzrunāt aizbraukušos liepājniekus, protams, bija Lielbritānija un Īrija, jo statistika liecina, ka tieši no šīm divām valstīm visvairāk cilvēku atgriezies. Līdzīgi ir ar Nīderlandi, Vāciju – tur esošie ir pelnījuši, lai pie viņiem brauktu un stāstītu par atgriešanās iespējām,” sacīja Ansiņš.

Viņš stāsta, ka procesu atvieglo sociālie tīkli, un tas ir viens no kanāliem, lai uzrunātu. Tāpat ir biedrības, neformāli dibinājumi, latviešu kopienas, kā arī palīdz vēstniecības.

“Darām visu iespējamo, lai ārvalstīs uz tikšanos sapulcinātu pēc iespējas lielāku skaitu tautiešu,” sacīja Ansiņš.

Tikšanās ar aizbraukušajiem plānotas ne vien Nīderlandē, bet arī citās valstīs.