Apavu taupītāja dienasgrāmata

Apavu taupītāja dienasgrāmata, 3. sērija

Apavu taupītāja dienasgrāmata
3. sērija – 23. marts
lasa: Dzintars Hmieļevskis

(dienasgrāmata top sadarbībā ar “Garmin”)

Laikā, kad cilvēki sociālajos tīklos dalās padomiem, kā mājās cīnīties ar garlaicību, ziniet, es laikam tomēr nebūt nesūdzētos, ja man kādreiz kādu nedēļu vajadzētu sūdzēties par garlaicību.

Tā vietā, lai pēc darba rīta cēliena dotos mierīgā pastaigā pa saules pielieto Jūrmalas parku (vismaz pārējā pilsēta tieši tāda bija), vakar trīs reizes nācās mērot ceļu no mājām līdz darbam, un atpakaļ. To sauc par darbu no mājām.

Kad pārrados trešoreiz, pilsētā bez liekas klauvēšanās bija ienācis vakars un tumsa līdz ar to.

Neraugoties uz it kā lielo staigāšanu, pulkstenis rādīja vien bez 20 soļiem 7400. Tās nebija pat trīs ceturtdaļas no apņemtās dienas normas (ceru, ka tagad vēl labāk saprotat 10 000 soļu izaicinājuma grūtības pakāpi).

Vienīgā patiesā vēlēšanās bija atlaisties klubkrēslā ar glāzi pavisam viegli dzirksteļojoša dzēriena (ņemot vērā, ka ražotājs nav samaksājis par produkta izvietošanu, nesaukšu vārdā) un darīt neko.

– Bet kurš tavā vietā nostaigās trūkstošos soļus – Puškins?! – sirdsapziņa nelika mieru. Tā viņa dara, un reizēm tas ir vismaz nedaudz kaitinoši.

Pleci pamazām zaudēja savu formu, bet sēžamvieta sakusa kopā ar koridora mazo ķeblīti.

Atmiņā atausa viena no pirmajām fizikas stundām, kurā skolotājs tobrīd vēl ieinteresētajiem skolēniem milzu cilindrā demonstrēja difūziju – tur šķidrums ar absintam līdzīgu krāsu jaucās kopā ar dzērveņu sulai līdzīgu šķidrumu.

Kas pēc tam notika ar difūzijas rezultātā radušos kokteili, par to fizikas kabinets klusēja.

Turpat koridorā izlasīju visus jaunumus Tviterī, ieskatījos Feisbukā, pārlūkoju, ko interesantu Instagramā publicējušas tur savairojušās plastmasas meitenes un, labs nāk ar gaidīšanu, prātā iešāvās ne vairāk un ne mazāk kā kolosāla ideja – pirmā stāva kaimiņiem ir suns…

– Labvakar! Sakiet, lūdzu, vai es varētu uz mirkli aizņemties jūsu suni? Redziet, man līdz dienas normas izpildei nepieciešams uzskaitīt vēl 2600 nostaigātu soļu, taču laukā jau kļuvis tumšs un neko silti arī vairs nav. Varētu piestiprināt savu pulksteni sunim pie siksniņas, un mēs palaistu, lai izskrien mazu riksīti pa pagalmu. Viņam ir īsas kājeles, turklāt veseli divi pāri… beigās sanāks knapi līdz mājas stūrim un atpakaļ, kad jau viss būs kārtībā. Un, galu galā, pirms nakts taču viņam vajadzēs arī…

Ziniet, kad šo domu pasaka skaļā balsī, tā vairs nešķiet ne uz pusi vairs tik pārliecinoša un laba. Pat ja tas notiek tikai vannas istabā pie spoguļa.

Smagi nopūtos, uzvilku mēteli un devos vien tumsā pats. Pulkstenis priecīgi nodrebinājās virs plaukstas locītavas. Ne gluži priecīgi, taču nodrebinājos arī es.

Marta beigām šī diena bija izrādījusies drusku par aukstu.

Soļu skaits 23. martā – aptuveni 10 496.

Dienasgrāmata top sadarbībā ar “Garmin”.