Apavu taupītāja dienasgrāmata

Apavu taupītāja dienasgrāmata, 5. sērija (18+)

Apavu taupītāja dienasgrāmata
5. sērija – 25. marts
lasa: Dzintars Hmieļevskis

(dienasgrāmata top sadarbībā ar “Garmin”)

Vispārējā bērnu rotaļu laukuma deficīta apstākļos daži bērni ir atklājuši, ka kokus var izmantot arī kāpšanai.

Labi, nav jau arī tik traki ar to mūsdienu jaunatni. Manas mājas pagalmā arī pagājušajā gadā pie pirmajiem kaut cik siltajiem saules stariem saradās lērums bērnu, kuri nodarbojās ar visu, ko vien cilvēki zem klajas debess var nodarboties: sacentās skriešanā gan īsos, taisnos gabalos, gan metot apļus gar pagalma iekšējo perimetru; rīkoja mākslas plenērus, uz pagalma bruģa ar krītiņiem zīmējot visu, ko vien cilvēks var izdomāt; galu galā, bērni joprojām, arī 2019. gadā, spēlēja veikalos.

Viss liecina, ka iepriekšējā gadā piekoptā prakse turpināsies arī šogad. Ja Vasaras olimpiskās spēles Tokijā pārceltas uz nākamo gadu, tad Liepājā skriešanas sacensības vakar notika. Notika arī mākslas plenērs, un šorīt, dodoties uz darbu, man bija tas gods ar jauno gleznotāju veikumu arī iepazīties.

Vārdu sakot, ar jauno paaudzi nav tik traki – visi neaug par dažādu viedierīču vergiem… khm, sacīja cilvēks, kurš patlaban ikdienā visur nēsā līdzi veselus divus viedos aparātus, proti, telefonu un pulksteni.

Savai aizstāvībai varu vien teikt to, ka vakaros mēdzu lasīt arī grāmatas, turklāt uz papīra sadrukātās.

Protams, nākamais līmenis digitālajā detoksikācijā būtu iegādāties krītiņus arī pašam un brīvajā laikā no grāmatām brīvo laiku pavadīt nevis blenžot kādu intelekta ne pārāk piesātinātu filmu, bet gan zīmējot saulītes, cilvēciņus, kaķus, mājas un citas labas lietas. Lai neatņemtu bērniem audeklu (viņu pārvietošanās brīvība tomēr ir ierobežota), varētu doties arī uz tuvējo Rožu laukumu, kur nobruģēta lielu lielā platība, kur brīvi izpausties.

Ko cilvēki padomās? To arī padomās.

Atgriežoties pie ārkārtas situācijas izraisītā deficīta, bērni, tātad, atklājuši, ka kāpt var arī kokos.

Ko vēl šajā laikā iespējams atklāt?

Daudzi, strādājot no mājām, atklājuši, ka zem skapja ir iemitinājušies putekļi. Ne tikai iemitinājušies, bet pat nešķietas traucēti no negaidītās sabiedrības intensitātes pieauguma un paši nemaz negrasās doties projām.

Kāds varbūt atklājis, ka brokastīs var apēst ne tikai krūzi kafijas, turklāt vēl darbā.

Vēl kādam no mājām strādājošam tautietim būs prieks uzzināt, ka vīrusa pandēmijas laikā bez darba palikušais kaimiņš labākos laikos tomēr ir paspējis uzkrāt lielāku vai mazāku naudas summu, un tagad atbrīvojušos laiku izmanto, lai kārtīgi izremontētu savu dzīvokli. Industriālās mūzikas žanra cienītāji šādu notikumu pavērsienu noteikti novērtēs.

Cits savukārt aiz gara laika pievērsīs uzmanību, ka kaimiņam uzradusies jauna draudzene… vai vismaz tā pati vecā iepriekš bija par kapeiku klusāka.

Ko esmu atklājis es?

Ar jauno vīrusu vai ārkārtas stāvokli tam nekāda tiešā sakara nebūs, taču esmu atklājis, ka Liepājā ir jūra. Paskaidrošu. Iepriekš līdz pašai jūrai aizgāju vien dažas reizes gadā – viņa tur ir, un man ar to pilnībā pietika. Pietiek joprojām, tomēr, ņemot vērā 10 tūkstošu soļu izaicinājumu, esmu atklājis, ka gar jūras malu garas distances noiet ir daudz vieglāk nekā pilsētvidē. Kādēļ? Ejot gar jūru, tik ļoti nejūt noieto attālumu. Visu laiku vienā pusē ir viena un tieši tā pati jūra, bet otrā – vairāk vai mazāk, bet vienas un tās pašas kāpas, kamēr pilsētā kājām noiet no pilsētas centra līdz Dienvidu fortiem tomēr šķiet baigais gabals, un pusceļā jau gribētos griezties atpakaļ.

Soļu skaits 25. martā – aptuveni 18 096.

Rekords tas nav. Rekords bija svētdien, kad nostaigāju vairāk nekā 20 tūkstošus, un tomēr daudz neatpaliek.

Šodien apritējusi jau nedēļa, kopš visur nēsāju līdzi viedpulksteni. Kādi secinājumi? Pulkstenis rāda pareizu laiku. Tas nav mazsvarīgi.

Ja par soļu skaitīšanu, protams, tas saskaita arī visus tos soļus, kas mēroti laikā, kad telefons mierīgi stāv uz galda, un manā darba dienā un mājas solī tā ir lielākā daļa laika. Starpība līdz ar to veidojas visai ievērojama, taču šis tas jāņem vērā, lai skaitlis veidotos precīzāks. Tas neattieksies uz visiem, taču es pulksteni nēsāju uz rokas ar kuru veicu arī lielāko daļu ikdienas darbību, piemēram, tīrot zobus, iespējams nostaigāt dažus desmitus soļu, tāpat arī mazgājot traukus. Loģiski, ka pulkstenis reaģē uz kustībām, tādēļ tehnikai pārlieku pārmest nevajadzētu – es pirms šīm darbībām pulksteni noņemu, un tas nav nemaz tik sarežģīti.

Šīs nedēļas nogalē centīšos izmēģināt vēl arī citas fizisko aktivitāšu funkcijas, ne tikai staigāšanas uzskaitīšanu, tomēr, iegādājoties viedo pulksteni, jāņem vērā, ka tā saucamais dārgais gals būs vajadzīgs patiešām ļoti aktīva dzīvesveida piekopējiem, varētu pat sacīt, sportistiem.

Vai man to piedāvātās funkcijas reāli ir vajadzīgas? Noteikti ne, tāpēc neredzu arī vajadzību par pulksteni maksāt 950 eiro.

Lētākās viedās aproces nopērkamas par 39 eiro, un arī tās skaita soļus, seko līdzi sirdsdarbībai un rāda laiku. Piemēram, “Samsung Galaxy Fit”, savienota ar viedtelefonu, informē par zvaniem, saņemtajiem ziņojumiem un kalendāra ierakstiem, kā arī automātiski identificē trīs fiziskās aktivitātes – staigāšanu, skriešanu un dinamisko treniņu, sūta datus par sirds ritmu uz tālruņa lietotni.

Teikšu godīgi, ka pirmās nedēļas laikā tā reāli neko vairāk arī neesmu izmantojis, un mierīgi varētu dzīvot arī ar parastu aktivitāšu aproci, taču, ja kaut ko nēsāju, man gribas, lai tas arī drusku pēc kaut kā izskatās.

Man testēšanā nonācis vidējas cenu kategorijas pulkstenis (ap 350 eiro) ar daudz interesantām funkcijām, ar kurām vēl ilgi un dikti spēlēties, un ļoti piemīlīgu dizainu.

Ņemot vērā, ka par pulksteni domāju jau iepriekš… kā sacīja mans kolēģis Roberts, viedpulkstenis ir lieta, bez kuras pilnīgi mierīgi vari iztikt, kamēr pie tāda neesi ticis. Neesmu tehnomāns, taču pie tehnoloģijām pierodu arī es. Varētu pat sacīt, ka tehnoloģijas izraisa atkarību, un tomēr šajā gadījumā tās ir izdarījušas kādu ļoti labu lietu – veicinājušas kustēšanos, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Prātā nāk visādas trakas domas, bet vairāk par savām iecerēm pastāstīšu rīt.

Dienasgrāmata top sadarbībā ar “Garmin”.