Apavu taupītāja dienasgrāmata

Apavu taupītāja dienasgrāmata, 11. sērija

Apavu taupītāja dienasgrāmata
11. sērija – 2. aprīlis
lasa: Dzintars Hmieļevskis

(dienasgrāmata top sadarbībā ar “Garmin”)

Vējš.

Par vēju katram Liepājas ciemiņam būtu, ko pastāstīt. Tāpat kā par jūru. Liepājniekam tā īsti jau laikam ne. Vējš vienkārši ir. Kā ieelpa un izelpa tas vienmēr ir klātesošs visās mūsu ikdienas gaitās, un īsts liepājnieks vējam uzmanību pievērš vien tad, kad tā pēkšņi vairs nav.

Kur vējš? Kāpēc nepūš?

Cilvēki skrien uz jūru brīnīties, ka tā pēkšņi kļuvusi gluda kā spogulis. Bieži jau tā negadās. Pat pilns Saules aptumsums neizraisa tik lielu uzmanību kā aizmigusi jūra un bezvējš Liepājā.

Liepājnieks stāv jūras malā un baksta to ar roku, kāju vai kaut kur atrastu nolūzušu koka zaru vai turpat kāpās nolauztu kārkla vicu: “Eu! Ko tu guli? Tev viss kārtībā?”

Dažas dienas pagulējusi, jūra atkal pamostas, un liepājnieki var atgriezties savās ikdienas gaitās. Kad brīdi vēlāk sinoptiķi izziņo dzelteno brīdinājumu par gaidāmu spēcīgu vēju, liepājnieki atviegloti nopūšas – viss kārtībā.

Sinoptiķi izziņo brīdinājumu, ka Liepājā viss ir kārtībā.

Pareizi jau dara – cikām reižu neesam klausījušies aicinājumus, ka ziņās vairāk jāstāsta par labo un skaisto.

Tas, ka šajā strauji mainīgajā pasaulē ir arī kādas pastāvīgas vērtības, nomierina. Liepājā tas ir vējš – vējš, kas pēc sava ģīmja un līdzības veido cilvēkus, ko visi pazīst kā liepājniekus.

Ielas gan šobrīd ir tukšas un klusas, bet tieši šajā tukšajā laikā, staigājot pa pilsētu, vislabāk var dzirdēt vēja dziesmas.

Jūs, ko, domājāt, ka vējš vienkārši pūš? Vismaz ne Liepājā. Tas, skriedams cauri pilsētai, meklē gan perkusijas, gan pūšamos instrumentus, un, uz brīdi apstājoties, mēs varam baudīt apburošas, teju pat hipnotizējošas, vēja simfonijas. Un katrā pilsētas nostūrī citas.

Dižākais mūsu pilsētas komponists un arhitekts, no kura mākslas darbiem iedvesmojušies Liepājā mītušie gleznotāji, mūziķi, rakstnieki, dzejnieki, arhitekti, inženieri, metinātāji un daudzi, daudzi citi. Visi.

Izvējotā Liepāja. Izvējotie liepājnieki.

Vien desmit minūšu pabūšana pie jūras ceturtdienas vakarā, un mājās atgriežos izvējots. Sēžu istabā un klausos aiz logiem skanošo mūziku, un ir miers. Tukšums. Tukšums, ko nākamajā dienā piepildīt ar jaunām domām, jauniem darbiem.

Soļu skaits 2. aprīlī – 10 157.

Nenāca viegli. Biju iecerējis paieties kādu gabalu gar jūru, tomēr gaisa temperatūra nešķita pārāk vilinoša.

Dažus kvartālus pirms mājām skatos, ka vēl krietni daudz pietrūkst. Trešo dienu no vietas nesasniegt mērķi?

Tā nu riņķoju pa pilsētu kā vējā apmaldījies plastmasas maisiņš un krāju soļus. Aiz katra krustojuma vaicājošām acīm lūkojos pulkstenī: “Varbūt pietiks?”

“Nepietiks,” tas atbild, un es griežos no mājām pretējā virzienā.

Dienasgrāmata top sadarbībā ar “Garmin”.

Lai jums skaista piektdiena un mierpilna nedēļas nogale, kad beidzot varēsiet pabūt mājās kopā ar ģimeni.