kultūra un izklaide

Melbārde: Vairākām Latvijas pilsētām ir potenciāls kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu

Patlaban publiski zināms par divām pilsētām, kas izrāda interesi kandidēt Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 statusam – Liepāja un Cēsis, – tomēr potenciāls ir vairākam pilsētām, intervijā “Rietumu radio” sacīja kādreizējā kultūras ministre, patlaban Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas otrā vicepriekšsēdētāja Dace Melbārde (NA).

“Cēsis un Liepāja kandidēja iepriekš, 2014. gadā, kad Eiropas kultūras pilsētas godu ieguva Rīga, bet es teiktu, ka potenciāls noteikti ir daudz vairākām pilsētām, jo mums ir tiešām vairākas pilsētas, kas iegulda nopietnus resursus kultūrā, kas pievērš uzmanību kultūrai kā savas pilsētas izaugsmes resursam,” sacīja Melbārde.

Kā piemēru viņa minēja Kuldīgu, kas jau gadiem rūpējas par savu kultūrvēsturisko mantojumu un iesaista iedzīvotājus koka arhitektūras saglabāšanā.

“Es varētu saukt arī citas pilsētas, kas varētu noteikti piedalīties,” sacīja Melbārde.

Viņa norāda, ka no Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa ieguvumi ir gan nemateriāli, gan arī materiāli, jo, piemēram, tūristu plūsma šajās pilsētās attiecīgajā gadā pieaug par 18 līdz 25%.

“Ja pilsēta veiksmīgi veido savu mārketinga stratēģiju un turpina to uzturēt, šis pieplūdums var saglabāties arī stabils, un tie ir ieņēmumi pilsētas budžetā,” sacīja Melbārde.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gods arī dod iespēju pilsētai no jauna paskatīties uz saviem resursiem, sacīja Melbārde.

“Centrā ieliekot kultūru, tās radošo potenciālu, un, meklējot atbildes caur mūsu iedzīvotāju radošo spēku, mēs varam veidot citādāku nākotni, ambiciozāku vīziju pilsētai,” sacīja Melbārde. “Eiropas kultūras galvaspilsētas gods nav tikai par to, kādu mēs uztaisīsim tajā gadā kultūras programmu. Tas tiešām ir aicinājums pārskatīt pilsētas attīstības plānus, vīzijas, mērķus un kopā ar iedzīvotājiem meklēt jaunus un interesantus risinājumus.”

Kā sacīja Melbārde, pilsētu iesniegtos pieteikumus vērtē žūrija un pilsētām pēc pirmās atlases kārtas izturēšanas ir iespēja uzklausīt žūrijas priekšlikumus un vēl vienu gadu strādāt un izveidot vēl labāku programmu.

“Varētu teikt, ka arī piedalīšanās process un darbs ar žūrijas ekspertiem, jo tie patiešām ir augstas raudzes eksperti, kas tiek atlasīti, ir gana interesants un radošs, un ir būtiski uzsvērt to, ka piedalīšanās šajā atlases procesā jau pati par sevi ir ieguvums katrai pilsētai,” sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets apstiprinājis „Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas 2027. gadam kārtību”, un detalizētāk par Eiropas kultūras galvaspilsētas izraudzīšanās nosacījumiem Kultūras ministrija informēs 4. augustā plkst.11.