Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas radītie apstākļi uz mūsu mauriņiem, lieveņiem, mūsu virtuvēs un viesistabās soļo smagiem soļiem, atstājot dziļus nospiedumus.
Gandrīz tāds valdošais uzskats bija, ka visiem jādzīvo tikai Rīgā un Pierīgā, un tad mēs kā valsts attīstīsimies. Gan valstsvīriem, gan ekonomistiem būtu stipri jāpārdomā šī situācija.
No roku mazgāšanas vien ekonomiskā situācija labāka nekļūs. Šorīt par to, kā ārkārtas situācija ietekmē Liepājas uzņēmējus.
Kā jaunajos apstākļos sokas ēdinātājiem, stāsta kafejnīcas “Street Burgers” vadītājs Kristaps Fridrihsons.
Ziemas trūkums ļāvis Liepājā pabeigt dzelzceļa infrastruktūras un modernizācijas projektu.
Liepājas osta vairāk orientējusies uz iekšzemes kravām, vairāk ir sadalījusi savu kravu portfeli dažādās sastāvdaļās, līdz ar to šeit ir nevis mīnuss, bet pluss.
Ja vēja ātrums pārsniedz 10 metrus sekundē, tiltu izgriezt nedrīkst.
Gads iesācies ar kritumu dzelzceļa pārvadājumu apjomos un kravu kritumu arī Ventspils un Rīgas ostās. Kā satiksmes ministrs vērtē situāciju nozarē un Liepājas ostas pozīcijas?
Reitingu aģentūra “Standard&Poor’s” Latvijai šajā gadā paaugstinājusi kredītreitingu no atzīmes “A” uz “A+”, kas ir augstākais novērtējums, kopš šī aģentūra vērtē mūsu kredītreitingu.
Latvijā piedāvāto reformu izglītības jomā pēdējo gadu laikā bijis ļoti daudz, tādēļ būtu jāatceras latviešu teiciens, ka vispirms septiņas reizes jānomēra, pirms vienu reizi jānogriež.
